Reaģējot uz pēdējo gadu vērienīgākajiem nemieriem, Irānas vadība ir izziņojusi steidzamu valsts mēroga finansiālā atbalsta programmu. Šis solis tiek sperts brīdī, kad iedzīvotāju neapmierinātība ar katastrofālo ekonomisko situāciju un milzīgo dzīves dārdzību ir pāraugusi atklātās un nereti vardarbīgās sadursmēs ar drošības struktūrām.
Protestu vilnis, kas sākās kā sociāls kliedziens pēc palīdzības, strauji transformējies politiskās prasībās pēc režīma maiņas.
Ekonomiskais izmisums un pabalstu apmērs
Pašreizējā inflācija Irānā ir sasniegusi kritisko 40% robežu, ko vēl vairāk saasina stingrās starptautiskās sankcijas. Lai gan valdība apsolījusi četru mēnešu garumā katram iedzīvotājam izmaksāt pabalstu, tā apmērs ir izsaucis skepsi – tie ir aptuveni septiņi ASV dolāri mēnesī.
Ņemot vērā, ka vidējā alga valstī ir aptuveni 200 dolāri, bet minimālā vien 100 dolāri, šī palīdzība tiek vērtēta kā simboliska un nepietiekama, lai segtu strauji augošās pārtikas un pamatvajadzību izmaksas. Šīs ir plašākās tautas sacelšanās kopš 2022. gada Mahsas Amini protestiem, un šobrīd tās aptvērušas jau 26 no 31 Irānas provinces.
Spekulācijas par Hameneji iespējamo bēgšanu
Uz šī dramatiskā fona britu laikraksts “The Times” ir publicējis sensacionālu informāciju, atsaucoties uz izlūkdienestu avotiem. Tiek vēstīts, ka 86 gadus vecais augstākais garīgais līderis ajatolla Ali Hameneji ir izstrādājis rīcības plānu valsts pamešanai gadījumā, ja vara vairs nespēs kontrolēt situāciju.
Būtiskākais pagrieziena punkts bēgšanas plāna aktivizēšanai būtu armijas un specdienestu atteikšanās apspiest demonstrantus vai pat viņu pāriešana protestētāju pusē. Kā iespējamais patvēruma galamērķis Hameneji un viņa ģimenei tiek minēta Maskava. Jāatzīmē, ka Krievijas galvaspilsēta jau ir kļuvusi par mājvietu citam gāztam Tuvo Austrumu līderim – Sīrijas bijušajam vadītājam Bašaram el Asadam.
ASV brīdinājumi un “Venecuēlas scenārijs”
Starptautiskā sabiedrība, jo īpaši ASV, pastiprināti vēro notikumus Teherānā un citās pilsētās. ASV prezidents Donalds Tramps ir nācis klajā ar asu brīdinājumu Irānas vadībai, uzsverot, ka jebkāda vēršanās pret civiliedzīvotājiem ar letālu spēku izsauks tūlītēju un stingru Vašingtonas reakciju.
Šī retorika kļuvusi īpaši zīmīga pēc nesenās ASV militārās operācijas Venecuēlā, kuras laikā tika gūstīts Nikolass Maduro. Izraēlas politiķi, tostarp Jairs Lapids, jau ir paspējuši norādīt uz paralēlēm starp abām valstīm, liekot saprast, ka autoritāro režīmu ēra varētu tuvoties galam. Tikmēr reģionā pieaug bažas par to, ka Irānas iekšējais konflikts varētu destabilizēt visu Tuvo Austrumu reģionu, izraisot plašāka mēroga karadarbību.
